Paldies visiem un arī tiem, kas atrada manu gleznu “it kā gleznas pasaka”
un
it kā audio pasaku par gleznu!
Glezna tika eksponēta divās dažādās lokācijās vienlaikus.
Katrā lokācijā tika eksponēta tikai viena trešā daļa no kopējā darba, kas tiek aprakstīts it kā audio pasakā “it kā gleznas pasaka”.
Glezna ir nevis autora iekšējās pasaules un emociju rezumē, bet objekts, kurš darbojas kā jebkurš cits objekts pētnieka dzīvē pirms tam.
Objekts kurš ir redzēts jau simtiem reižu vai tāds kurš tiek aplūkots pirmo reizi.
Abas izstādes bija kā mēģinājums izmantot gleznu/objektu kā instrumentu,
kurš gleznas pētnieku iepazīstina/nokalibrē ar mēroga maiņu pret pētamo priekšmetu un otrādi.
Tas viss, lai pētnieks pavērotu realitāti jeb īstenību caur sevi.
Gleznas “it kā gleznas pasaka” ekspozīcijas bija kā objekta/ instrumenta testēšanai pieejamās telpas un laiki,
nevis kā durvis uz gleznas autora pasauli
vai
kādas reālas īstenības parādības tēlaini atspulgi.
